Feeds:
Rakstus
Komentāri

Grupa «Prāta vētra» neatmet cerības būt plašāk pamanītiem arī Rietumos, kas pašiem ir izaicinājums. Izvēlētais ceļš ir pareizs un tas pamazām dod augļus, intervijā aģentūrai LETA īsi pēc debijas pasaulslavenajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā atzīst grupas solists Renārs Kaupers.

«Ir teritorijas, kurās vairāk vai mazāk esam jau nostiprinājušies, piemēram, Latvija, Igaunija, Krievijā ļoti labi iet. Bet lielākā daļa pasaules joprojām ir izaicinājums,» secina Kaupers

Viņš uzsver, ka reizēm «ir jāpārkāpj sev pāri». «Reizēm ir jāspēlē mazmazītiņā klubiņā 15 cilvēkiem. Tu domā – vai tad es neesmu tas pats čalis, kas Mežaparkā uzstājās 40 000. Sākumā ir grūti.

Reizēm domā, vai tas ir tā vērts. Bet ir sajūta, ka lietas iet kalnā. Tad saproti, ka vajag pamēģināt, vajag pārkāpt,»

sacīja mūziķis.

Viņš norāda, ka daudzi ir mēģinājuši un atkāpušies. «Piemēram, Vācijā ir populārs mākslinieks Herberts Gronemeijers. Latvijā viņu nezin, bet Vācijā viņš ir karalis. Vai, piemēram, Rodriguez, kas arī šogad uzstājās Glastonberijas festivālā. Viņš sešdesmitajos vai septiņdesmitajos gados Amerikā rakstīja savas dziesmas, un producenti visi kā viens prognozēja veiksmi. Bet nekas nenotika. Tajā pat laikā viņa dziesmas kļuva ļoti populāras Dienvidāfrikā. Tās kļuva par cerības, brīvības dziesmām, bet viņš pats to nezināja, turklāt izplatījās nepatiesas baumas par viņa pašnāvību,» skaidro Kaupers.

Grupas ģitārists Jānis Jubalts arī norāda, ka mūzikas industrijā patlaban svarīgas ir mūzikas konferences, uz kurām ir jābrauc. «Pirmajā brīdī šķiet – priekš kam, dziesma izsitīs savu ceļu. Varbūt lielā valstī tas notiek caur «YouTube», kļūstot par superhitu kā ar «Gangam Style«. Bet, ja esam soli pa solim gājuši savu ceļu pirms tam, tas jādara arī tālāk. Mainās veids, kā to var izdarīt. Patlaban tās ir konferences, festivāli, tikšanās,» stāsta Jubalts.

Kā pastāstīja grupas dalībnieki, piemēram, mūzikas konferencē Singapūrā saņemts uzaicinājums dalībai festivālā Indijā novembrī.

Kaupers arī norāda, ka koncertos Lielbritānijā un citviet pēdējā laikā grupa izpilda dziesmas pārsvarā angļu valodā, mēģinot uzrunāt vairāk ārzemniekus un cenšoties piesaitīt plašāku fanu bāzi. «Vēl viena lieta ir tāda – atbrauc uz Londonu spēlēt klubiņā, kur 95% ir latvieši, bet tie 5% [briti], kurus varētu piesaistīt, paliek mazliet bārenīšu lomā, jo saproti, ka nevari nedziedāt latviski,» atzīst dziedātājs.

Prāta Vētra - Vēl viena klusā daba

Prāta Vētra – Vēl viena klusā daba

Šonedēļ Latvijas populārā mūzika kļuvusi par vienu jaunu ierakstu bagātāka. «Vēl viena klusā daba» ar svaigām divpadsmit dziesmām ir devītais jelgavnieku «Prāta Vētra» studijas darbs, kas tapis no 2011. gada septembra līdz šā gada aprīlim «Diarama Studio» Hadsonā, ASV, «Courtyard Studio» Oksfordā, Lielbritānijā, «Ol’ Ingrids place» (I.Viļuma studija) un «Ziņģu namā» (grupas mēģinājumu telpas) Rīgā. Kāds tad ir jaunais grupas albums – lūk, pirmie iespaidi pēc albuma noklausīšanās…

Prāta Vētra «Vēl viena klusā daba»

(Prāta vētra)

3.5/5

«Prāta Vētra» ir veiksmīgs «uzņēmums», kas daudzu gadu garumā radījis ne tikai spēcīgu muzikālu zīmolu, bet apaudzis arī ar spējīgu profesionāļu komandu, kura sekmīgi darbojas reklāmas, koncertorganizēšanas, kino un pat sporta turnīru rīkošanas jomā. Izbristi Eirovīzijas dubļi, apskatītas Krievijas šovbiznesa aizkulises, pārdzīvotas pašmāju radio karu peripetijas, iekšējās domstarpības, līdz sasniegts tāds līmenis, kādu redzam šodien. Ilustrācijai fakts – uz vasarā gaidāmajiem «Prāta Vētras» koncertiem pirmajā tirdzniecības dienā (pirmdien) iegādāti 10 000 biļešu!

Neviena pašmāju popgrupa pēdējos 20 gados nav spējusi iemantot tik lielu klausītāju mīlestību. Vai tā ir mīlestība? Vai tomēr kas cits? Ko vēl bez mūzikas un pozitīvām emocijām grupa sniedz klausītājam? Uz šiem jautājumiem atbildēt pagrūti.

Aktuālais grupas albums seko 2008.gada hiphopa mūziķa Gustavo producētajam jaunu un, manuprāt, ne pārāk veiksmīgu muzikālu meklējumu ierakstam «Tur kaut kam ir jābūt» un grupas iekšējās traģēdijas (basģitārista Gundara Mauševica jeb Mumiņa autoavārija) plīvura pārklātajam – vienam no grupas spēcīgākajiem ierakstiem «Četri krasti» (2005). «Vēl viena klusā daba» šo pēdējo albumu kontekstā muzikāli un saturiski varētu būt kaut kur pa vidu…

Aptuveni pirms gada puiši – Renārs, Kaspars, Jānis, Māris un Ingars sanākuši kopā un nolēmuši, ka būtu pienācis laiks ierakstīt kādu jaunu albumu. Lai to paveiktu, grupa rīkojusies tā, kā būtu vēlējušās daudzas pašmāju apvienības. Proti, puiši pametuši savas ģimenes, draugus, hobijus un galu galā pašu Latviju un devušies radošā nometnē uz ASV, nelielo Hadsonas pilsētiņu, kas kādreiz bijusi vaļu mednieku bāzesvieta (plašāk par to lasiet intervijā ar Kasparu Rogu). Tādējādi puiši atslēgušies no ikdienas un pilnībā sevi veltījuši jaunradei.

Lai novērstu iekšējos konfliktus (tādi pieciem radošiem cilvēki neizbēgami varētu rasties), par jaunās plates moderatoru izvēlēts producents Deivids Fīlds. Viņu grupa iepazinusi caur Izraēlā dzimušo un Dienvidāfrikā augušo dziesminieku «Yoav», kas pirms pāris gadiem iesildīja «PV» koncertus Latvijā.

Grupa pat sadalīta divās komandās; vienā Roga un Viļums, otrā – Kaupers, Jubalts un Mihelsons. Katra komanda piedāvāja savu kādas konkrētas muzikālas idejas aranžējumu, un Fīlds izvēlējās veiksmīgāko. Piemēram, dziesmai «Ko tu vēl domā» bijušas vairākas versijas, taču albumā iekļauta Ingara Viļuma un Kaspara Rogas radītā versija, kas ir ātra un dinamiska.

Rezultātā tapušas 12 jaunas dziesmas, kas rakstītas ne gluži vienā, bet gandrīz vienā lielā elpas vilcienā, radot viengabalainu skaņu ainavu.

Tas arī albuma lielākais pluss – tajā nav izteiktu hitu, bet tas labi turas kopā.

Galvenais ideju katalizators šoreiz bijis tieši Māris Mihelsons, kas Rīgā lepnā vientulībā bija sarakstījis vairākus dziesmu demo, kurus vēlāk stādījis priekšā pārējiem «prātniekiem».

Soli pa solim «Vēl viena klusā daba»

1. «Lantern»

Albuma pirmais singls. Dziesma, kuras pamatā Mihelsona demo ideja. Pirmās asociācijas, klausoties šo skaņdarbu, radās ar pagājušogad izdoto amerikāņu grupas «Foster The People» debijas albumu – līdzīgas bungu perkusijas dziesmas izskaņā, radniecīgs rhodes piano, arī Rogas klipa vizuālā estētika šo asociāciju tikai pastiprināja. Dziesmas pamatā spilgts Viļuma basa rifs, kas nepaguris nes dziesmu uz priekšu par spīti monotonajai melodijai. Ja dziesma būtu latviski, tā noteikti izskanētu vēl pārliecinošāk.

2. «Starp citu»

Arī šajā dziesmā izceļas basa gājiens, kas kopā ar taustiņiem rada savdabīgu palēninātu fanka grūvu. Dziesmas otrajā pusē izskan plates emocionālā kulminācija, Knuta Sjunieka teksts: «Te nu stāv vaļā pastiepta roka, prot latviski rakstīt, neprot ubagot.» Interesanti, ka šis nav vienīgais skaņdarbs ar sveša (ārpus grupas esoša) autora dzeju. Acīmredzot darbs ar Imanta Ziedoņa albumu «Viegli» pamudinājis Kauperu meklēt dziesmu vārdus ārpus sevis. Man gan šķiet – rokmūzikai šāds princips nenāk par labu.

Neliela atkāpe … turpinot domu par dzeju populārajā mūzikā (šo tēmu esmu aizskāris arī Haralda Sīmaņa albuma apskatā). Rokmūzika nav opera un opera nav rokmūzika. Ja operā akadēmiski skolots solists un mūziķi interpretē kāda cita autora darbu, tad rokmūzikā svarīgs ir tieši paša mūziķa vēstījums – vēlme kaut ko pateikt, lai arī cik šķietami «nedziļš» ir konkrētais vēstījums. Lai tas būtu «I Wanna Be Your Dog», «Fuck the Police!» vai «Priekšniek, es tevi sabradāšu!» – nav būtiski. Tā ir rokmūzikas pievienotā vērtība – aiz mūzikas stāv reāla personība ar savu vēstījumu. Ja rokmūziķis sāk vēstīt citu autoru tekstu, tad viņš kļūst par interpretu… lai cik dziļa ir I.Ziedoņa, K.Skujenieka vai J.Brodska dzeja, tā, manuprāt, automātiski nepadara mūziku patiesāku. Ir svarīgi pateikt tieši to, ko pats vēlies, – tāda ir rokmūzikas dziļākā būtība.

3. «Mēles»

Poproka skaņdarbs «Četru krastu» muzikālajā stilistikā ar grupai raksturīgām atkāpēm, kurā uz sintezatora akordu fona izceļas Kaupera savdabīgā balss.

4. «Vēl viena klusā daba»

Tituldziesma, kas tapusi apkopjot dažādu gleznu nosaukumus. Muzikāli kaut kas starp «Tur kaut kam ir jābūt» un agrīnajiem grupas ierakstiem, kuros viens no pamatinstrumentiem bija akordeons.

5. «Šonakt neguļ tik daudzi»

Vēl viens vērojošs, apcerīgs skaņdarbs par bezmiegu un vientulību.

6. «Ko tu vēl domā»

Albuma otrais singls, kurā pa visām malām spraucas puišu senā mīlestība pret britpopa grupu «Blur».

7. «Manās atmiņās tas viss vēl ir dzīvs»

Nostalģisks vēstījums par bērnības atmiņām… diemžēl arī muzikāli šis ir viens no retajiem plates skaņdarbiem, kurā iespraucies naftalīns, īpaši «edžiskajās», pārlieku dīlejotajās grupai «U2» raksturīgajās ģitāras partijās.

8. «Nākamā nodaļa»

Lirisks Kaupera duets ar jauno pašmāju dziedātāju Eviju Smagari par nākamo nodaļu, ko jau raksta kāds debesīs … muzikāli skaņdarbs balstās uz kustīga bungu bīta, kas apaudzēts ar dažādiem sintezatora motīviem. Brīžiem ieskanas kaut kas no «Dzeltenajiem Pastniekiem».

9. «Ūdenī peldoša siena kaudze»

Edvarta Virzas vārdi, monotona melodija, meditatīvs bungu ritms un kustīgs basa rifs. Šo varētu saukt par «Prāta Vētras» eksperimentālo šķautni.

10. «Violet»

Vēl viens eksperimentāls, atmosfērisks skaņdarbs ar vokodētu balsi, kas paslīd garām… arī angļu valoda nepalīdz to satvert ciešāk. Deivida Fīlda teksts.

11. «Butterfly in a Bottle»

Vēl viens skaņdarbs angliski ar producenta Deivida Fīlda vārdiem, turklāt arī pie mikrofona stājies pats Fīlds. Dziesmas pamatā dīlejoti klavieru piesitieni, stīgas, notušēts bīts, kas vēlāk «atveras» kīniski (Keane) mobijiskā (Moby) kompozīcijā. Beigās ieskanas garas elektriskās ģitāras notis, rosinot asociācijas ar 1980.gadu beigu «Zodiaka» daiļradi. Manuprāt, viens no neizteiksmīgākajiem skaņdarbiem albumā.

12. «No ziemeļiem»

Liriska izskaņa ar akustisko ģitāru, Kaupera balsi un Oksfordas jauno mūziķu stīgu kvartetu. Skaisti.

Kopumā albums atstāj viengabalaina darba iespaidu. Ir sajūta, ka tas nav nācis ar lielu piespiešanos (kā tas bija ar iepriekšējo plati). Tomēr vienlaikus nepamet sajūta, ka šāds albums tapis arī zināma pienākuma dēļ… nav nolasāms kāds vienots vēstījums, kāda pamatideja vai albuma koncepcija. Nav īsti skaidrs, ko «PV» 2012.gadā mums vēlas pavēstīt… daudzu gleznu nosaukumu kolāžu? To ka debesīs kāds mūsu vietā raksta jaunu nodaļu? Drīzāk šis pašai grupai ir bijis terapeitisks ieraksts (sieviešu alter ego – Mimī, Ingrid, Ru Ru u.tml.) un, iespējams, mēģinājums sajust pēdējos gados mazliet nozaudēto radošās ķīmijas pavedienu, radīšanas prieka maģiju… To atrast ir izdevies!

Nobeigumā jāpiebilst, ka ļoti gaumīgs ir arī kompaktdiska vizuālais noformējums un dizains («Asketic»). Tas mūsdienās, fizisko mūzikas nesēju norieta laikā, ir svarīgi.

Jau ziņots, ka «Prāta vētras» vasaras koncerttūres laikā plānoti seši brīvdabas koncerti un pirmais no tiem notiks Jelgavā 28.jūlijā. Grupas koncerts notiks arī 3.augustā Ventspilī, 5.augustā – Saldū, 10.augustā – Valmierā, 12.augustā – Preiļos, bet Latvijas koncerttūres noslēguma koncerts paredzēts Rīgā 17.augustā «Skonto» stadionā. Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties internetā «www.eKase.lv», un to cenas sākas ar desmit latiem. Vienīgā vieta, kur biļetes var iegādāties drukātā formātā, ir tirdzniecības centrs «Spice».

Izdošanas datums – 07.05.2012.

 

 

Šodien grupa “Prāta Vētra” nāk klajā ar jaunu dziesmu un video “Lantern”, kas ir pirmais singls no 7. maijā gaidāmā albuma “Vēl Viena Klusā Daba”. Dziesma lejuplādei pieejama eKase

Vasarā grupa dosies Latvijas koncerttūrē, kuras ietvaros notiks seši brīvdabas koncerti – 28. jūlijā Jelgavā, 3. augustā Ventspilī, 5. augustā Saldū, 10. augustā Valmierā, 12. augustā Preiļos un noslēguma koncerts 17. augustā Rīgā SKONTO stadionā. Biļešu tirdzniecība eKase sāksies 7. maijā līdz ar albuma iznākšanu. Biļešu cenas – sākot no 10 LVL.

Albums “Vēl Viena Klusā Daba” ierakstīts no 2011. gada septembra līdz šī gada aprīlim “Diarama Studio” Hadsonā, NY, Amerikā; “Courtyard Studio” Oksfordā, Lielbritānijā, “Ol’ Ingrids place” un “Ziņģu Namā” Rīgā. Albuma dziesmu producēšanā piedalījās David Field, Ian Davenport, “Prāta Vētra” un Ingars Viļums, kā arī līdzproducents Steve Durand. Albuma dizainu veidoja Līga Kitchen.

Grupa dziesmu “Lantern” raksturo kā kaleidoskopisku skatījumu uz sevi caur producenta Deivida Fīlda binokli: “Radošās nometnes laikā Hadsonā Deividam radās ideja par to, ka katram no mums jāpaņem balta papīra lapa un jāuzraksta savas sajūtas par grupu – tās vēsturi, nākotni, kā mēs katrs to redzam. Kādu citu pēcpusdienu mēs pavadījām lasot viņam savas pārdomas, no kurām Deivids atzīmēja tās, kuras likās īpašas un interesantas. Un no šādām īpašām detaļām radās dziesmas teksts.”

Muzikāli dziesma ir bāzēta uz Māra Mihelsona demo ierakstu. Savukārt ’’Lantern’’ videoklipa veidotājs ir Kaspars Roga, kurš dziesmas ideju vizualizējis ar kadriem no grupas un viņu draugu dzīves: ’’Labu dziesmu neviens klips nespēj samaitāt – man atlika vien paspilgtināt tajā jūtamās vasaras noskaņas. Šeit jāsaka paldies visiem mūsu draugiem, kuri padalījās ar saviem vasaras video! Klipā izmantots arī videomateriāls no studijām, kurās tika ierakstīts albums, un tas ļauj arī jums ar vienu aci ieskatīties kadā patiešām radoši jautrā atmosfērā tapa jaunās dziesmas.’’

Kaut arī pirmais singls ir angļu valodā, albums “Vēl Viena Klusā Daba” lielākoties būs latviski.

Radiostacijas “Latviešu Radio” raidījums “Latviešu Klubu Mūzikas Stunda (LKMS)” (kas dzirdams katru piektdienu plkst. 18:00) sadarbībā ar grupu “Prāta Vētra” izsludina remiksu konkursu Prāta Vētras aktuālajai dziesmai “Gara diena”.

Dziesma “Gara diena” iekļauta oktobrī izdotajā albumā “Izlase 2000 – 2010″ un šobrīd atrodas daudzu Latvijas radiostaciju topu pašā augšgalā, ieskaitot Latviešu Radio TOP20.

Dziesmas “Gara diena” temps: 123 BPM. Lai iegūtu dziesmas akapellu apmeklējiet http://www.latviesuradio.lv/LKMS

Dziesmas “Gara diena” oriģinālu var noklausīties – http://www.brainstorm.lv/lv/albumi/2010/izlase-2000-2010-%282010%29/ vai draugiem.lv/pratavetra

Konkursa balvās: labākajam remiksam pēc LKMS lapas apmeklētāju balsojuma – “Prāta Vētra” albums “Izlase 2000 – 2010″ . Otrai – „Prāta Vētras” simpātiju balvai – suvenīrs ar grupas simboliku.

Dziesmas “Gara diena” gatavos remiksus jāiesūta līdz 2.decembrim (ieskaitot) pa e-pastu (labāk sūtīt linku uz lejupielādi): klubumuzika@latviesuradio.lv. Pēc tam LKMS mājas lapā veselu nedēļu norisināsies balsošana. Remiksu konkursa laureāti tiks paziņoti 10.decembrī radiostacijas “Latviešu Radio” raidījumā “LKMS” īsi pirms grupas “Prāta Vētra” pirmā koncerta “Arēna Rīga”.

Grupas “Prāta Vētra” dalībnieks Māris Mihelsons: „Esmu dzirdējis veiksmīgus remiksus LKMS konkursā grupai „Musiqq”, kas nozīmē, ka mums Latvijā ir pietiekoši daudz labu darītāju šajā jomā. Mēs savu darbu „Gara diena” radīšanā jau esam paveikuši un ar interesi gaidīsim, kā jūs mūs pārsteigsiet!”

LKMS raidījuma vadītājs DJ Reverss: “Ņemto vērā grupas “Prāta Vētra” atpazīstamību un popularitāti, šī ir laba iespēja ikvienam parādīt savas producenta spējas plašākai publikai – gan Latviešu Radio un Latviešu Klubu Mūzikas Stundas klausītājiem, gan visai Latvijai – izveidojot remiksu “Prāta Vētrai”!

Vairāk informācijas par dziesmas “Gara Diena” remiksu konkursu:

http://www.brainstorm.lv

http://www.draugiem.lv/pratavetra

http://www.latviesuradio.lv/LKMS

Pāris nosacījumi konkursa dalībniekiem:
1) Lai ievietotu remiksu savā draugiem.lv vai djtop.lv profilā un rādītu plašākai publikai, remikss jāsaskaņo ar grupas “Prāta Vētra” menedžmentu vai raidījumu LKMS. Nosūtot remiksu (vai labāk adresi uz lejupielādi) pa e-pastiem: guna@brainstorm.lv & klubumuzika@latviesuradio.lv
2) Grupa “Prāta Vētra” un tās menedžments iegūst visas tiesības uz jauniegūtajiem remiksiem un ir tiesīgi tos publicēt un reproducēt. Savukārt LKMS iegūst tiesības tos atskaņot ēterā.
3) Negarantējam, ka visi remiksi tiks atskaņoti vai izmantoti

Grupa “Prāta vētra” sava jaunā albuma “Izlase 2000 – 2010″ iznākšanu ceturtdien nosvinēja ar improvizētu nelielu akustisko koncertu tirdzniecības centrā “Spice”.

Grupas jaunā dziesmu albuma prezentācijā Renārs Kaupers atklāja, ka izlasē apkopotas aizvadītās desmitgades “Prāta vētras” labākās dziesmas, bez kurām grupa nebūtu iedomāja, ziņo LETA.

Līdz decembrim tirdzniecības centrā pie Informācijas centra darbosies arī “Prāta vētras” veikaliņš “Skapis”, kurā plašā klāstā būs pieejama “Prāta vētras” produkcija – albumi, DVD un preces ar grupas simboliku par īpašām cenām. Veikaliņā būs atrodams arī jaunais produkts – gaisa atsvaidzinātājs automašīnām.

Jaunajā albumā apkopotas 20 grupas klausītāju iemīļotas dziesmas, piemēram, “Rudens”, “Skoļzkije uļici”, “Maybe”, “Plaukstas lieluma pavasaris” un citas, kā arī grupas jaunā dziesma “Gara diena”. Albuma dizainā izmantotas holandiešu fotogrāfa un nu jau arī atzīta kino režisora Antona Korbijna fotogrāfijas. Viņš arī veidojis grupas logo un fotogrāfijas diviem no šajā desmitgadē iznākušajiem albumiem.

Jaunā albuma iznākšanu grupa svinēs 10.decembrī ar koncertu “Arēnā Rīga”. Tā kā visas biļetes uz koncertu jau ir izpārdotas, grupas dalībnieki pieņēmuši lēmumu 11.decembrī arēnā rīkot papildkoncertu. Biļetes uz to tirdzniecībā nonāks pirmdien.

Pirms koncerta Rīgā grupa uzstāsies arī ārpus Latvijas – novembrī Tallinā un Helsinkos, bet decembra sākumā Viļņā. Savukārt septembrī grupa jau viesojās Krievijā, bet oktobra sākumā “Prāta vētra” Ķīnā uzstājās mūzikas festivālā “Modern Sky” un Lielbritānijā bija grupas “The Magic Numbers” īpašie koncerta viesi.

Mūzikas un teksta autors ir grupas vokālists Renārs Kaupers, dziesmu producējusi grupa “Prāta vētra” un Aleksandrs Volks. Dziesmā ‘Gara diena’ dzirdams arī pazīstamais dziesminieks Goran Gora jeb Jānis Holšteins Upmanis, kā arī Ieva Majore un Antra Majore.
‘Gara diena’ ierakstīta šogad “Wolk Records Studios” Rīgā, māsterēta “Metropolis Studios” Londonā.

Lejupielādēt:
Prāta vētra – Gara diena (Labais klikšķis, saglabāt..)

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.